-
Cariskās Krievijas krimināltiesību un Latvijas Republikas 1933.gada sodu likuma raksturojums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Vispārējās situācijas apskats | 3 |
| 2. | 1903.gada Sodu likuma raksturojums | 4 |
| 3. | 1933.gada Sodu likuma rakturojums | 7 |
| 3.1. | Sodu likuma vispārējā daļa | 7 |
| 3.2. | Sodu likuma sevišķā daļa | 9 |
| 3.3. | Kopsavilkums par 1933.gada Sodu likumu | 10 |
| Izmantotās literatūras saraksts | 12 |
3.3. Kopsavilkums par 1933.gada Sodu likumu
Salīdzinot ar 1903.gada Sodu likumiem, Latvijas Sodu likumā bija grozīts gan kodeksa apjoms, gan saturs:
- Pantu skaita samazināšana – agrāko 687 pantu vietā jaunais Sodu likums saturēja 584 pantus.
- Sodu izmaiņas – kodeksā netika iekļauts nāvessods; Krievijas likumā paredzēto 8 sodu vietā Latvijas Sodu likums noteica tikai 5 (spaidu darbi, pārmācības nams, cietums, arests un naudas sods). Jaunajā kodeksā netika iekļauts cietokšņa sods un izsūtījums.
- Papildsodu samazināšana – jaunais likums notiesātajiem spaidu darbos vairs neatņēma mantiskās, mantojuma, ģimenes un laulības tiesības, mīkstināja vispārējos noteikumus par sodiem.
- Sodu mīkstināšana – lielākā daļa sodu bija mīkstāki nekā 1903.gada likumā, izņemot sankcijas atsevišķu smagu noziegumu gadījumā, kas bija bargākas.
- Sodu racionalizācija – tika ieviets drošības ieslodzījums (5-10) gadi, ko tiesa varēja piespriest bez jauna nozieguma izdarīšanas tiem ieslodzītajiem, kuri pat pēc soda izciešanas tika uzskatīti par sabiedriski bīstamiem.
1933.gada Sodu likuma izstrādāšana un pieņemšana bija nozīmīgākais ieguldījums krimināltiesību attīstībā Latvijas Republikas parlamentārajā periodā.
…
Krievijas valsts iekārtas nestabilitāte, kas sevišķi izpaudās 1905.-1908.gada nemieru laikā, kā arī Pirmais pasaules karš un lietas teritorijas daļas nonākšana vācu okupācijas varā, diktēja dažu tiesību nozaru pilnveidošanu. Revolūciju un nemieru apstākļos cara valdība meklēja iespēju pastiprināt represijas uz vispārējo krimināllikumu pamata. Spēkā bija vecie 19.gs.likumi. 1903.gada 22.marta Sodu likumi tika izstrādāti kā moderns kriminālkodekss, tomēr apstiprināts netika. Cara valdība pagaidām nolēma apstiprināt tikai dažas šī kodeksa nodaļas, atstājot pārējās daļas vēl kā projektu, kā arī neatceļot vecos likumus. Šo normatīvo aktu konkrēta saskaņošana tika izdarīta 1909.gadā. Tādējādi 1903.gada Sodu likuma projekts nekad Krievijā nav bijis izsludināts par visā pilnībā spēkā esošu likumu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Baltijā darbojās Krievijas 1864.gadā ieviestais „Nolikums par krimināl- un labošanas sodiem”, bet Krievijas 1903.gada Sodu likumi bija stājušies spēkā tikai daļēji. Vācu civilpārvalde tieši pēdējo, modernāko likumu līdz 1918.gada sākumam ieviesa pilnā apjomā visā okupētajā Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas teritorijā. Savukārt, Tautas padome ar 1918.gada 6.decembra lēmumu to atstāja spēkā kopā ar citiem impērijas likumiem, atceļot vācu izdarītos grozījumus un 1920.gadā attiecinot šos sodu likumus arī uz Latgali.
