Viegliem garīgās attīstības traucējumiem raksturīga nepietiekama intelekta attīstība, viņu emocionālās un gribas darbības īpatnības ir šķērslis mācīšanās iespējai vispārizglītojošajā skolā. Mācību materiāla apguvei šiem bērniem nepieciešamas atšķirīgas metodes, uzsverot uzskatāmo un praktisko metožu pārsvaru. Viņi apgūst lasīšanas un rakstīšanas iemaņas, iemācās vienkāršas aritmētiskās darbības, iegūst priekšstatus par dzīvo dabu, apkārtni un arī apgūst praktiskas iemaņas, kas vēlāk bieži noder viņu patstāvīgajā dzīvē. Saprot jēgu galds, stundas, sekundes, nedēļas, dienas, iemācās lietot naudu, izprot tās vērtību, bet nav pārliecināti par izdotās naudas precizitāti, grūtības saprast naudas kartes funkcijas. Neizpratni rada abstrakti jēdzieni. Sapratne var sasniegt 12 – 13 gadus veca bērna līmeni, tomēr nav atbilstošas iztēles, jaunrades un vērtēšanas spēju. Var dzīvot patstāvīgu dzīvi.…
