Viens no nozīmīgākajiem vācu autoriem smēlās iedvesmu un aizguva tēmas Johana Volfganga Gētes darbos. Galvenais motīvs bija pilsonības sabrukums (piemēram, romānā „Budenbroki”).
Tomass Manns, tirgotāja Tomasa Johana Heinriha Manna otrais dēls, piedzima Lībekā. 1893. g. viņš ieguva vidējo izglītību un aizgāja no nīstās skolas, lai kopā ar māti, brāļiem un māsām dotos uz Minheni, kur sāka strādāt spdrošināšanas sabiedrībā un 1895.-1896. g. uzsāka studijas tehniskajā augstskolā. [1]
Lībekā viņš bija mēnešraksta Fruhlingssturm. Monatsschrift fur Kunst, Literatur und Philosophie autors un līdzizdevējs un sāka rakstīt vācu nacionālajam antisemītiskajam žurnālam Das Zwanzigste Jahrhundert. Blatter fur deutsche Art un Wohlfahrt, kuru izdeva viņa dievinātais brālis. Taču 0. Bismarka atbalstītājam nozīmīgāki likās pirmie dzejas darbi.
Pēc ceļojuma uz Itāliju kopā ar brāli Heinrihu (1896-1898), redaktora darba žurnālā Simplicissimus (1898-1899), dienesta armija (1900) un pirmo noveļu iznākšanas (piemēram, "Mazais Frīdemaņa kungs"/Der kleine Herr Friedemann, 1901) T. Manns 1901. g. publicēja romānu "Budenbroki" (Buddenbrooks). Pasaules slavu ieguvušajā romānā viņš daļēji satīriskā formā atspoguļoja Lībekas tirgotāju ģimenes sabrukumu četrās paaudzēs. Pilsoniskās vērtības (centība, taupība un pienākuma apziņa) izposta samākslota, intelektuāla dzīve, kā arī netikumi, greznība, dīkdienība, reliģija, slimība un nāve. [1] …
