Latvijas ekonomiskais stāvoklis K.Ulmaņa prezidentūras laikā

Kameru sistēma.
Kā pirmās 1935. g. beigās nodibinājās Tirdzniecības un rūpniecības un Lauksaimniecības kameras. Tām sekoja Amatniecības kamera un Darba kamera, un 1938.g. Rakstu un mākslas kamera un Profesiju kamera. Kameras izvērtās par padomdevēju orgāniem valdībai, bet valdība par savu darbību nebija atbildīga ne kamerām, nedz arī to komisiju kopsēdēm.
Katra kamera bija padota kādam resoram. Attiecīgais ministrs varēja iecelt un atcelt kameras locekļus. Neviens kameras atzinums nevarēja kļūt par lēmumu, ja tam nepiekrita priekšsēdis. Dažās kamerās tomēr sāka ievest arī vēlēšanas.
Kameru uzdevums bija rūpēties par attiecīgās saimniecības nozares uzplaukumu un aizstāvēt tās apvienoto profesiju intereses. Kameru mērķis bija mazināt saimniecībā ārzemju kapitāla ietekmi un stiprināt valsts lomu.…