Konstitūcija – valsts pamatlikums, kam ir augstākais juridiskais spēks. Konstitūcija nosaka :
valsts institucionālo ietvaru;
valsts statusu;
indivīda pamatbrīvības, tiesības un pienākumus;
valsts un indivīda savstarpējās attiecības
Ir trīs konstitūciju rašanās ceļi:
vēlēdamies nostiprināt savu varu, monarhs “dāvāja” savai tautai juridisku dokumentu – konstitūciju. Francijas monarhs, piermēram, to nosauca par hartu. Šis veids tiek uzskatīts par vismazāk demokrātisku, jo ar šāda dokumenta palīdzību monarhs bieži vien tikai nostiprināja savu varu. Šādas konstitūcijas sauc par oktorētām.
konstitūcija radās kā savdabīgs līgums starp monarhu un tautu, taču tas notika tikai gadījumos, kad monarha vara bija pārāk vāja. Šāda konstitūcija paredzēja monarhijas saglabāšanu, taču mazināja karaļa varu. (Piemērs – Lielbritānija)…
