Pēc šī rāmjos iekļaujošā konveijera piespiedu iziešanas izveidoti vienādi domājoši, viegli pakļaujami, salauzti, garlaicīgi cilvēciņi, kas gatavi kļūt par daļu no postošā, nožēlojamā mehānisma, kas nespēj būt par augsni laimīgiem, radošiem cilvēkiem, kuri mīlestībā cienītu dzīvesprieku viens otrā. Un pats traģiskākais – intelektuāli izglītoti, spēkpilniem neokorteksiem, bet ar notrulinātu un just vairs nespējīgu limbisko smadzeņu daļu, kurā rodas cilvēciskais dzīvesprieks, laime un mīlestība, cilvēki tādējādi padarīti vardarbīgi un novesti līdz sāpju pilnai agonijai teju visas dzīves garumā.
Dabā viss ir savstarpēji saistīts vienotā ekoķēdē. Nelaime tajā, ka cilvēki zaudējuši spēju just dzīvo pasauli mūsos un līdzās kā Dieva dotu brīnumu, tā vietā vien objektus, kas paredzēti egocentrisko vēlmju apmierināšanai un ātrākai patērētāja dziņu nožēlojamo mērķu sasniegšanai.
Nav ļaunums tajā, ka cilvēki meklē sabiedrotos mērķu realizēšanā. Būtība ir tā, lai šo mērķu kopīgi radītais vairotu ikvienas dzīvas dvēseles radošu, auglīgu, mīlestības piepildītu dzīvesdziņu un bezgalīgu esības prieku.
