Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.10.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Svins', 1.
  • Konspekts 'Svins', 2.
  • Konspekts 'Svins', 3.
  • Konspekts 'Svins', 4.
  • Konspekts 'Svins', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Svins ir zilganpelēks, mīksts, plastisks metāls, kuru var viegli griezt ar nazi. Tā blīvums ir 11,34 g/cm3, kušanas temperatūra – 327,5ºC. Svinam ir zema siltumvadītspēja un elektrovadītspēja. Gaisā tas pārklājas ar oksīda aizsargkārtiņu.
Elektroķīmiskajā spriegumu rindā svins atrodas tieši pirms ūdeņraža, taču praktiski tas nereaģē ar atšķaidītu sālsskābi un sērskābi, jo reakcijas vidē pārklājas ar ūdenī nešķīstoša sals – svina (II) hlorīda PbCl2 un svina (II) sulfāta PbSO4 kārtiņu. Svins viegli reaģē ar atšķaidītu slāpekļskābi saskaņā ar šādu reakcijas vienādojumu:
3Pb + 8HNO3 = 3Pb(NO3)2 + 2NO + 4H2O
Svins šķīst etiķskābē, izdalot no tās ūdeņradi un veidojot ūdenī šķīstošu sāli – svina acetātu Pb(CH3COO)2.
Ir pazīstami svina (II) un svina (IV) savienojumi. Stabilāki ir svina (II) savienojumi.
Pirmā metalurģiskā operācija svina iegūšanai ir apdedzināšana, kurā svina (II) sulfīds pārvēršas oksīdā:
PbS + 3O2 = 2PbO + 2SO2…

Autora komentārsAtvērt
Atlants