Izcilākais dižbaroka mākslinieks bija arhitekts un tēlnieks Džovanni Lorenco Bernīni. Lorenco Bernīni dzimis 1598. gada 7.decembrī Neapolē, taču visa viņa daiļrade saistīta ar Romu. XVII gadsimta pirmajā pusē pāvesta pārvaldīto Romu sāka rotāt greznas, it kā dzīvības un kustības pilnas celtnes, skulptūras, strūklakas, krāšņi dārzi. Kaut arī šos mākslas darbus radīja daudzu talantīgu cilvēku rokas, kūsājošās jaunrades centrā atradās Lorenco Bernīni. Viņš strādāja pie baznīcu, palaco [lielas pilsētu savrupmājas], strūklaku projektiem, veidoja gan mitoloģiska, gan reliģiska rakstura studijas, skulpturālus portretus, pāvestu kapa pieminekļus. Bernīni ir ļoti universāla personība – tēlnieks, gleznotājs, grafiķis, arhitekts. Viņš pārdzīvoja 10 pāvestus un radīja tiem lieliskus kapa pieminekļus.
1624.g sāk strādāt Sv. Pētera katedrālē, ar to saistās viņa mūža darbs. Katedrāles ārskatā vērotājiem fasāde aizsedza grandiozo kupolu, ko bija cēlis Mikelandželo. Bernīni apņēmās šo trūkumu novērst. Viņš bija pāvesta arhitekts. Iecerēja ansambli, kam vajadzēja atbilst vairākiem mērķiem: l)aizvest skatītāju tik tālu prom no katedrāles, lai aiz fasādes balustrādes parādītos kupols.…
