Reinkarnācija ir agrāko paaudžu atmiņa, cilvēka nemirstīgās daļas jeb Dievišķā «es» atkal iemiesošanās fiziskajā ķermenī. Tā ir māksla dzīvot, nevis mirt! Indijas un Tibetas svētie skolotāji avatāras nemirst! Viņi dematerializējas, aiziet no fiziskās pasaules, bet pēc tam atkal parādās citā veidolā. Patiešām tā notiek. Reinkarnāciju pierādīt ir tikpat neiespējami, kā Dieva esamību. Taču karmas un pārdzimšanas doktrīna ir loģiska, un, ja divas trešdaļas pasaules tautu to jau neatzītu, tad Rietumu pasaule, iespējams, apsveiktu to kā lielu, jaunu filozofisku atklājumu. Šāda ticība ir vecāka par rakstīto vēsturi. Ziņas par reinkarnāciju paaudze paaudzei nodevusi mutiski, līdz cilvēki iemācījās pierakstīt savas domas ar hieroglifiem. Tā labāk par reliģijām izskaidro, kāpēc daži piedzimst, lai būtu bagāti, bet citi lemti nožēlojamai nabadzībai. Kāpēc kāds jauns cilvēks ir ģēnijs, bet cits - truls. Kāpēc ir kroplie un aklie, veselīgie un skaistie. Katra jauna dzīve it kā turpina iepriekšējo un sākas ar attīstības pakāpi, uz kuras cilvēks apstājies iepriekšējā dzīvē.…
