Cilvēka vajadzības

Izdzīvošanas nosacījumi. Atziņa, ka materiālo labumu ražošana un pakalpojumu sniegšana nav pašmērķis, sevišķus pierādījumus neprasa. Bībeles gudrība – tev vaiga sviedros būs maizi ēst – akumulē cilvēces tūkstošgadu pieredzi, ka zemes iemītniekiem vajadzību apmierināšana prasa sūru darbu, prasmīgu saimniekošanu. Pavēle “Galdiņ klājies!” nekavējoties tiek izpildīta tikai pasakās. Bet kāpēc cilvēku sabiedrībā gan vajadzības, gan ražošana nemitīgi mainās un attīstās?
Cilvēks bieži vien vajadzības uztver kā kaut ko iztrūkstošu, kā kaut kādu nepieciešamību. Runa būtībā ir par cilvēku izdzīvošanas nosacījumiem. Pārējie ir visai daudzpusīgi. Cilvēks ir gan bioloģisks radījums, gan sabiedriska būtne, gan arī noteikta etnosa loceklis. Fizioloģiskās vajadzības pēc ēdiena un siltuma paplašina plašs sociālo un kultūras vajadzību klāsts. Plašs vajadzību loks saistās ar cilvēku reliģiskām jūtām. Īpaša vajadzība ir pēc drošības un brīvības. Vajadzību lokā ir ietverti arī cilvēku pašrealizācijas nosacījumi. Lai apmierinātu sabiedrības locekļu visai dažādās vajadzības, mūsdienu attīstītās valstis ražo vismaz ap 100 miljonu dažādu nosaukumu materiālos labumus. To kopējais skaits nemitīgi aug, kaut arī daļu labumu regulāri pārtrauc ražot.
Cilvēks var bioloģiski izdzīvot, patērējot samērā ierobežotu materiālo labumu klāstu. Par to pārliecinājās tie ceļotāji vai misionāri, kam izdevās vērot dažādu kopienu noslēgto dzīvi Āfrikas džungļos, Brazīlijas mūžamežos, Polinēzijas salās. Neiedziļināsimies vēstures noslēpumos, nemeklēsim skaidrojumu, kāpēc vienas tautas zināmā ģeogrāfiskā vidē gadu tūkstošiem palika pirmatnējā līmenī, bet citas cilvēces attīstības gaitā kļuva par vispusīga progresa karognesējām. Mēģināsim atbildēt uz vienkāršāku jautājumu: kāpēc mūsdienu cilvēks nemitīgi alkst pēc jauniem ražojumiem un pakalpojumiem savu vajadzību apmierināšanai.
Vajadzību neierobežotība. Katrs normāls cilvēks mūsdienu sabiedrībā organiski pakļauts īpašai ietekmei: reiz apmierinātas vajadzības daudzās jomās aktīvi rosina jaunas vajadzības. To nosaka visdažādākie faktori: gan centieni pēc laika ekonomijas un brīvā laika, elementārām ērtībām, gan konkurence, kad ekonomiskā izdzīvošana prasa pārtrumpot sāncensi ar kaut ko oriģinālu, līdz šim nebijušu, gan bruņošanās drudzis, kad katrs jauns ierocis mudina radīt pretieroci, utt.…