Angļu filosofa – empīriķa Džona Loka darbs „Eseja par cilvēka sapratni” pirmo reizi iznāca 1690. gadā. Šeit viņš izklāstījis savus uzskatus par cilvēka izziņas procesu, par sapratni, par idejām un zināšanām. Darbā Loks centies stingri formulēt savus mērķus, argumentēti izklāstīt savu domu un pierādīt tās pareizību lasītājam. Katras modaļas sākumā dots pārskats plāna veidā par nodaļā iztirzāto tematu. Punktu pa punktam filosofs izstaigā cilvēka domu veidošanās mehānismus, pamato noliegumus iepriekš pastāvējušajām teorijām. Visus esejā izmantotos galvenos terminus Loks izskaidrojis un pamatojis to lietojumu turpmākā savas domas attīstībā, tādējādi mēģinādams izvairīties no neskaidrībām, kas tiešām arī ir izdevies.
Viens no galvenajiem autora paustajiem jēdzieniem ir „ideja”, un par ideju viņš dēvē „visu, ko gars uztver pats sevī vai kas ir uztveres, domāšanas vai saprašanas tiešais objekts”. Būtiskākais iebildums Lokam ir pret iedzimtām idejām. …
