20.gadsimta vēsturiskais mantojums, kā arī citi vēsturiskie strāvojumi, atstājuši dziļu ietekmi uz Krievijas attiecību veidošanas procesu ar ārvalstu partneriem. Minētie aspekti traucē rast kopīgu nostāju arī jautājumos, kuros Krievijai un ES ir kopīgas intereses.
Jāņem vērā, ka atsevišķu ES dalībvalstu tolerance pret Krievijas ārpolitikas stratēģiju, apdraud ES principus, uz kuriem ir mēģināts veidot ne tikai ekonomisku, bet arī politisku savienību. Ņemot vērā, ka Krievijas ārpolitiskās nostādnes nevar mainīties īsā laika posmā, ES ir spiesta rēķināties ar Krievijas politikas īstenošanas mehānismu.
Šobrīd raugoties no kopīgo interešu pozīcijām Krieviju un ES vieno savstarpējās ekonomiskās intereses – energoresursu tirdzniecība, kas ir pamats abu sadarbības partneru tautsaimniecību attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Ekonomisko interešu lokā var minēt arī ES dalībvalstu ieinteresētība Krievijas lielajā iekšējā tirgū un kvalificētā darbaspēkā. Arvien lielāku nozīmi iegūst arī starptautiskā terorisma apkarošanas jautājumi un islāma fundamentālisma izplatības ierobežošana Eiropā un Krievijā.
Runājot par kopīgām vērtībām, jāsaka, ka Krievija nekad nav izteikusi vēlmi pieņemt Eiropas vērtību sistēmu, t.sk. sociālpolitiskajā plānā. Runas par Krievijas eiropeizācijas perspektīvām pārsvarā bijušās intelektuāļu aprindu nodarbe, nevis politiskās dienas kārtības jautājums. Arī tagad Krievijas prezidents Aleksandrs Putins apgalvo, ka Krievijai ir savs ceļš ejams, tai ir sava izpratne par demokrātiju. …
Mūsdienās attiecībās starp Krieviju un vairākām ES dalībvalstīm var novērot atšķirīgu nostāju un metodes konkrētu starpvalstu jautājumu risināšanā. Ideoloģiskās un metodoloģiskās jautājumu risināšanas pieejas nonāk pretrunā ar ES iekšienē kultivēto liberāli demokrātisko pieeju, dialogu un kompromisu modeli. Pastāv arī ievērojama atšķirības starp Krievijas un ES iedzīvotāju vērtību skalu, kas traktē savas iekšpolitiskās nianses.
