-
Karpālā kanāla sindroms
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Tēmas aktualitāte | 3 | |
| 1. | Anatomija | 4 |
| 1.1. | Karpālais kanāls | 4 |
| 1.2 | .N.medianus | 4 |
| 2. | Karpālā kanāla sindroms | 6 |
| 2.1. | Etioloģija | 6 |
| 2.2. | Simptomātika | 7 |
| 3. | Diagnostika | 9 |
| 3.1. | Karpālā kanāla sindroma diagnostika | 9 |
| 3.2. | Diferensāldiagnoze | 11 |
| 4. | Ārstēšana karpālā kanāla sindroma gadījumā | 12 |
| 4.1. | Fizioterapija karpālā kanāla sindroma gadījumā | 12 |
| 4.2. | Medikamentoza terapija karpālā kanāla | 15 |
| 4.3. | Operatīva ārstēšana karpālā kanāla sindroma gadījumā | 15 |
| Imantotā literatūra | 17 |
Karpālā kanāla sindroma pamatā ir lēna n.medianus kompresija, ko ierosina paaugstinātais spiediens karpālajā kanālā, kas normālā gadījumā ir 2-31mmHg, bet karpālā kanāla sindroma gadījumā 32-110mmHg. [3.] Spiediena pieauguma pamatā palielinās kanāla satura tilpums, vai deformējās kanāla sieniņas. Šāds audu spiediena pieaugums slimības sākuma stadijā izraisa venozās atteces traucējumus, klīniski tas izpaužas kā periodiski nerva kairinājuma simptomi(tirpšana, pilnuma sajūta, tūska pirkstos, kura izzūd dienas laikā u.c.).[1.]
Karpālā kanāla sindroms bieži tiek uzskatīts par ideopātisku, bet ir pierādīti arī kokrēti sindroma veicinātāji:
Roku pārslodze ir biežākais karpālā kanāla sindroma cēlonis. Nozīme ir arī biežām plaukstas un pirkstu kustībām, kā arī statiskai pirkstu slodzei(sasprindzinājumam), ilgstoši turot detaļu vai instrumentu. Slodzes rezultātā rodas cīpslu maksts uzbriedums un aseptisks iekaisums ar sekojošu tūsku un nerva kompresiju;
Endokrīnās sistēmas slimības vai endokrīnās funkcijas novirzes rada kompresijas neiropātiju, mainot kanāla audu hidratācijas pakāpi. Cīpslu maksts hroniska hiperhidratācija rada maksts uzbriedumu un tūsku, kas nospiež n.medianus.
Karpālā kanāla sindroms nereti veidojas pie ovariektomijas vai klimaksa un grūtniecības laikā, t.i., periodos, kad mainās endokrīnā aktivitāte.
N.medianus kompresijas pamatā var būt arī izmaiņas, ko rada vairogdziedzera hipofunkcija. Arī šai gadījumā kompresijas simptomu pamatā ir audu tūska karpālajā kanālā. Nereti sindroms veidojas akromegālijas slimniekiem.
Posttraumatisks karpālā kanāla sindroms parasti sāk izpausties ne tūliņ, bet kādu laiku pēc traumas(spieķakaula lūzums tipiskā vietā vai apakšējā trešdaļā, plaukstas pamatnes kaula lūzums). Karpālā kanāla sindroma attīstībā nozīme ir arī mīksto audu traumatiskiem bojājumiem, pēc kuriem veidojas rētaudi, kas fiksē n.medianus traumas vietā.
Akūts vai hronisks mīksto audu iekaisums plaukstas rajonā, kas norit ar audu tūsku. Tapēc nereti karpālā kanāla sindroms attīstās akūta tendovaginīta, reimatoīdā poliartrīta, sklerodermijas vai dermatomiozīta gadījumā.…
