Pasaulē par lielu problēmu ir kļuvis lielais daudzums informācijas, kas ir pieejama, vai mēs to gribam, vai nē. Agrāk problēma bija informācijas trūkums, nepietiekamā operativitāte, taču ar mūsdienu tehnikas un zinātnes sasniegumiem ir panākts, ka informācija ir aizsniedzama gandrīz ikvienam pasaules iedzīvotājam, ja vien viņš nedzīvo uz vientuļas salas, kaut gan globalizācija tagad ienāk visur, pat tur, kur tā nemaz nav gaidīta. Informācijas atlasīšana un prioritāšu uzstādīšana ir mūsu ikdiena. Informācija ir kļuvusi par traucēkli, mūsu dzīves ir kļuvušas tik straujas, ka ikviena lieta dzen nākamo.
Bodrijārs savā darbā raksta, ka informācija aprij savu saturu, komunikāciju un socializāciju. Es to izprotu tādā ziņā, ka ir kā mums ir lielas iespējas komunicēties ar telefonu, internetu, čatu un dažādos citos interaktīvos veidos, tomēr komunikācija vairs nav tieša, mēs komunicējam, neredzot otru cilvēku, pazūd daudzas būtiskas komunikācijas procesa daļas – skatieni, saskarsme, fiziska pieskaršanās, žesti, mīmika.
Viņš arī apgalvo, ka mediji paši rada notikumu, tie izkropļo komunikāciju. Es domāju, ka tā nevarētu teikt, taču nenoliedzami, mediji ir mainījuši mūsu komunikācijas procesus.…
