-
Imanta Ziedoņa dzejoļu krājuma "Taureņu uzbrukums" analīze
Tajā pašā laikā, lasot dažus dzejoļus, rodas iespaids, ka I.Ziedonis ir arī reālists, varbūt nedaudz pieticīgs. Viņš apzinās savu niecību Visuma priekšā (“Kāds milzīgs puteklis es esmu...”).
Krājuma valoda ir bagāta ar tēlainās izteiksmes līdzekļiem. Imants Ziedonis dzejoļu krājumā „Taureņu uzbrukums” bieži izmantojis salīdzinājumus: “tavu seju kā dzeju lasīt gribas”, “man jūra ir kā stulbs un milzīgs zvērs”, “rīta rosme kā tirgus bābu nerimstošā drosme” , “es tieku brīvs kā nupat izrauts stāds” u.c., kā arī epitetus, piemēram: „taureņu akas un taureņu krāsnis”, „tumsa baltā” (ir arī oksimorons). Tiek izmantotas arī personifikācijas: „kliedz mašīnas”, “dzied uguns”, “pumpuri atnākuši vismaz sasveicināties” un metaforas: „bij manī zvaigžņu lietus toreiz”, „man dvesele kūp”, „viņš debesis ar galvas vidu jūt”. Daudzos dzejoļos ir saskatāma atkāpšanās no ierastās vārdu secības teikumā jeb inversija, piemēram: „viņš debesis ar galvas vidu jūt”, „man atkal tavas kājas tā gribas redzēt ejam”. Lai akcentētu svarīgu domu, autors izmanto arī anaforas: “jau visu laiku aug un aug tās, jau visu laiku plūst un plūst” vai „tik tiešs kā pudele no stikla, tik tiešs kā bailēs roka mikla”.
Imants Ziedonis dzejā lieto arī paša izdomātos jaunvārdus: dabūtkārīgs, nevaris, taplis, „nu to Rīgu vienreiz jāierīgo!”.
…
Imanta Ziedoņa dzejoļu krājums „Taureņu uzbrukums” ir iznācis 1988. gadā. Krājums ietver sevī trīs daļas – “Ar taureņiem”, “Caur taureņiem” un “Pāri taureņiem” –, kurām cauri vijas taureņa tēls. Šajā krājumā autors parāda, ka eksistē ne tikai materiālā realitāte, kas ir vien daļa no visas esamības, bet arī garīgais, nemateriālais esamības turpinājums, kuru arī atspoguļo taureņi, kuri parādās krājuma nosaukumā. Visa pasaule tiek redzēta no mūžības perspektīvas kā viens krāsains, harmonizēts taurenis, kurš reprezentē pasaules mainīgumu, neviennozīmību, jaunā tapšanu un gara brīvību, arī tautas kopību, un tāpēc I.Ziedonis šajā krājumā aicina izvēlēties „taurenisko” dzīvi, kurā valda pilnīga vienība un saskaņa ar pasauli.