Literatūra ir humanitārs mācībpriekšmets ar savām specifiskām iezīmēm apguves procesā, kur skolēns mācās, attīstās, pilnveidojas, tāpēc literatūras mācību priekšmeta daudzveidīgais raksturs nosaka tā apguves specifiku. Literatūras apguves mērķu un uzdevumu pamatā ir daiļliteratūras izpratne un personības pilnveide vienlaikus. Literatūras mācību saturs palīdz atklāt dzīves patiesības un vērtības, ko autors iekļāvis daiļdarbā. Literatūras stundai ir divējāds mērķis – veidot daiļliteratūras kā vārda mākslas uztveri un izpratni un palīdzēt attīstīt skolēna radošās spējas.
Metodiski ieteikumi literatūrā paredz savstarpēji saistītus un integrētus mērķus – skolēna dzīves mērķi, mācību priekšmeta apguves mērķi, skolas koncepciju, sabiedrības attīstības mērķi. Literatūras stunda un literatūras apguve pamatskolā ir gan process, gan rezultāts. Skolēnam ir iespēja iepazīties un izprast daiļdarbu būtību, daiļdarbu ietekmi uz lasītāju, un veidot savu vērtību sistēmu, attieksmi pret pasauli, sevi, sabiedrību. Visi šie aspekti apvieno literatūras mācību priekšmeta apguves mērķus:
1)veidot izpratni par daiļliteratūru kā mākslas veidu un tās vērtībām,
2)sekmēt nacionālās kultūrapziņas un nacionālās pašapziņas veidošanos,
3)veicināt sevis un ikviena cilvēka kā vērtības apzināšanos pasaulē.(19.6.)
Lai šos mērķus sasniegtu, skolotājam labi jāpazīst literatūrai kā vārda mākslai atbilstošas prasmes: prasme tēlaini un emocionāli runāt, izteiksmīgi lasīt daiļdarbus, prasme iedzīvoties daiļdarba tēlos, dalīties mākslinieciskajos iespaidos, kas gūti no izlasītā, būt informētam par sabiedrībai aktuālām problēmām un notikumiem, prast tos saistīt ar daiļliteratūrā atklātajām problēmām, atklāt to nozīmību.…
