-
Skujkoku atvārsnītes kā gaisa bioindikatori
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Literatūras apskats | 4 |
| 1.1. | Skuju koku lapu uzbūve | 4 |
| 1.2. | Atvārsnīšu uzbūve un funkcijas | 4 |
| 1.3. | Gaisa piesārņojuma ietekme uz kokaugiem | 6 |
| 1.4. | Satiksmes intensitāte un gaisa piesārņojums | 6 |
| 1.5. | Atvārsnīšu blīvums kā gaisa piesārņojuma indikators | 7 |
| 2. | Metodika | 8 |
| 3. | Rezultāti | 9 |
| 3.1. | Lapu uzbūves atšķirības pētītajiem skujkokiem | 9 |
| 3.2. | Atvārsnīšu skaits parastajai priedei | 9 |
| 3.3. | Atvārsnīšu skaits parastajai eglei | 10 |
| 3.4. | Atvārsnīšu skaits asajai eglei | 10 |
| 3.5. | Satiksmes intensitāte Gulbenes novada apdzīvotajās vietās | 11 |
| 3.6. | Atvārsnīšu skaits atkarībā no satiksmes intensitātes | 11 |
| Secinājumi | 13 | |
| Literatūras saraksts | 14 | |
| Pielikums | 15 |
Secinājumi
1. Skujām raksturīga adatveida forma un kseromorfa uzbūve, atvārsnītes uz skujas sakārtotas rindās.
2. Atvārsnītes augiem nodrošina transpirāciju (ūdens iztvaikošanu no auga) un gāzu apmaiņu ar vidi: CO2 uzņemšanu un O2 izlaišanu atmosfērā.
3. Parastajai priedei, parastajai eglei un asajai eglei ir raksturīgas lapu uzbūves atšķirības. Visvairāk atvārsnīšu uz vienas skujas šķautnes ir parastajai priedei (vidēji 976), savukārt asajai eglei ir vidēji 300 atvārsnīšu uz vienas skujas šķautnes, bet parastajai eglei - vidēji 208 atvārsnītes.
4. Parastās priedes skujām visvairāk atvārsnīšu tika saskaitīts Galgauskā (1446 atvārsnītes), bet vismazāk - Rankā (544 atvārsnītes).
5. Parastās egles skujām visvairāk atvārsnīšu tika saskaitīts Galgauskā (268 atvārsnītes), taču vismazāk - Lizumā (124 atvārsnītes).
6. Asās egles skujām visvairāk atvārsnīšu tika saskaitīts Rankā (412 atvārsnītes), bet vismazāk - Druvienā (327 atvārsnītes).
7. Vislielākā satiksmes intensitāte ir Gulbenes pilsētā (5000 automašīnas diennaktī), bet vismazākā satiksmes intensitāte ir Rankā (vidēi 128 automašīnas diennaktī).
8. Salīdzinot atvārsnīšu daudzumus un satiksmes intensitāti, pētījumā izvirzīto hipotēzi apstiprina asās egles paraugi no Rankas un Lizuma, parastās egles paraugi no Lizuma un Galgauskas, kā arī parastās priedes paraugi no Galgauskas.
…
Darbs tika veikts ar bioloģijas maģistres Maijas Mednes konsultāciju. Mēs izpētījām, mikroskopējām 3 skuju paraugus -asās egles, parastās egles un parastās priedes skujas. No katras sugas ņēmām 5 skuju paraugus no kuriem izveidojām preperātus un mikroskopējām, skaitījām atvārsnītes. Šie paraugi tika vākti 7 Gulbenes novada apdzīvotās vietās Druviena, Tirza, Galgauska, Lejasciems, Ranka, Gulbenes pilsēta, Lizums. beigās tika izdarīti secinājumi un visa darba apkopojums.
