Fizisko vingrinājumu ietekme uz cilvēka organismu

Kustības jeb fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība. To vislabāk var novērot bērna vecumā – mēs visi labi zinām, ka bērni atrodas nepārtrauktā kustībā. Bet vai mēs bērnam ļaujam apmierināt šo organisma nepieciešamību? Bieži vien mēs bērnu apsaucam, norājam par to, ka viņš skrien, lec, cenšas kaut kur uzkāpt. Vēlāk bērnu vedam automašīnā vai kādā citi satiksmes līdzeklī, lai tikai viņam nebūtu jāiet kājām. Līdz ar to bieži vien jau no bērnības mēs sekmējam hipodinamiju, samazinātu kustību aktivitāti, nodarot ļaunumu bērnam. Ar gadiem cilvēka kustības arvien vairāk tiek ierobežotas. Sākotnēji tas notiek bērnu dārzā un skolā, kur jāievēro noteikts režīms, pēc tam augstskolā un vēlāk jau darbavietā. Arī pārvietošanās ar mašīnām, liftu izmantošana, ilgstošs darbs pie datora vai televizora skatīšanās samazina fiziskās aktivitātes.
Kustībām, fiziskai aktivitātei un sportam ir būtiska nozīme ikviena cilvēka veselības saglabāšanai. Tie nodrošina normālu organisma attīstību, pasargā organismu no daudzām slimībām un priekšlaicīgas novecošanās, kā arī dod možumu un paaugstina darba spējas. Ir sen noskaidrots, ka pateicoties mazkustīgam dzīves veidam var attīstīties un progresēt vairākas nopietnas slimības, piemēram, sirds – asinsvadu slimības, aptaukošanās un cukura diabēts. Svarīgi, ka šo slimību biežums ar vien palielinās, ko tieši var saistīt ar pieaugošo mazkustīgo dzīvesveidu.…