Kārļa Marksa tēze” Reliģija ir opijs tautai” ir vispārzināma patiesība, gluži kā koks ar diviem galiem. Viss ir atkarīgs no tā ,kā viens cilvēks, kura rīcībā ir informācija, to pasniegs otram cilvēkam, kuram šīs informācijas nav un nav arī vajadzīgo zināšanu.
Šajā esejā es gribēju parādīt, kas notiek ar cilvēkiem, kuriem piemīt nenobriedusi reliģiozitāte un ko šādi cilvēki ar šādu „diagnozi” var nest sabiedrībai, paši to neapzinoties. Tāpat kā jebkura lieta, kas noteiktā rakursā var būt pozitīva, progresu un augļus nesoša, arī reliģija noteiktos apstākļos var iegūt graujošu efektu, tāpat kā uguns, kas ir nonākusi ārpus kontroles robežām. Pārzinot šāda efekta uzbūvi un darbošanās veidu, ir iespējams manipulēt ar cilvēkiem noteiktu mērķu labad. Pasaules vēstures ritējumā var redzēt daudzas epizodes, kad domubiedru kopums izmanto savu augstākstāvošā statusu, lai pakļautu kādu citu cilvēku grupu un caur tiem sasniegtu vēlamo . Gan krustneši, gan nacisti un komunisti izmantoja šādu metodi, bet šajā esejā es gribēju veikt nelielu ieskatu islāma ekstrēmistu raksturojumā un darbības mērķos.
Pastāv uzskats, ka islāma fundamentālistu darbības mērķi ir islāma popularizēšana pasaulē ar neētiskām un morāli nosodāmām metodēm. …
