Padomju vara mainīja Latvijas likteni, jo Latviju veidoja pēc Padomju Savienības parauga. Latvijā cēla jaunas rūpnīcas, no PSRS ieveda desmitiem tūkstošus palīgstrādnieku. Latvijas laukus PSRS vara pasludināja par valsts īpašumu, kuros sāka veidot kolhozus. Kolhozos skolēniem bija jābrauc pa vasarām strādāt, lai tiktu pie brīvpustdienām. Skolēnus iedalīja jauniešu organizācijās, kurās ietilpa oktobrēni, pionieri un komjaunieši. Šīs organizācijas nodarbojās ar bērnu un jauniešu ideoloģisko audzināšanu. Tie kas izvairījās no iekļūšanas šajās organizācijās, apdraudēja savu nākotnes profesijas vai citu izglītības iegūšanu. Pieaugušajiem arī bija savas problēmas, jo Padomju režīmā tika īstenota cenzūra. Pieaugušie nedrīkstēja slikti izteikties pret Padomju varu. Dzejniekiem un komponistiem bija jāuzmanās, vai netiks pieļauts kāds nepareizs izteiciens, savādāk tas varēja beigties ar nāvi.
Visas mokas beidzās, kad 1991.gadā Latvija atguva neatkarību un latviešu tauta dzīvo mierīgi un brīvi kā Lietuva un Igaunija.
Dzīve pierāda, ka patriotisms ir lielākā vērtība tautas un kultūras saglabāšanā, kā to pierāda Latvija, dzīvojot nolemtībā zem dažādām tautām, kuras Latvijas zemes ir nostaigājušas un dedzinājušas neapzinoties par sekām kā Vācija.
…
