Mēs esam tik lieli, cik liela ir mūsu ticība, cik augsti ir mūsu mērķi. Ir cilvēki, kas samierinās ar savu likteni un samierinās ar mazumiņu, ar vajadzību apmierināšanu, liedzot sev pasapņot un noticēt brīnumam. Pasaule ir kā no burvju cepures izvilkts trusītis. Bet mēs, cilvēki, atrodamies šī trusīša kažokā. Un tikai retais uzdrošinās, nenodoties laiskai gulšņāšanai siltajās spalvās, bet gan izlīst no kažoka, lai ieskatītos burvju māksliniekam acīs.
Cilvēkiem, kuri visu dzīvi pavada dzīvojot tikai savā šaurajā pasaulītē, eksistē tikai zemās debesis. Viņi neredz neko vairāk par to, kas deguna galā, neko vairāk par to, ko grib redzēt. Viņi risina savas neskaitāmās, mazās problēmas, šajā pasaulē neredzot neko vairāk kā sevi vien. Par dzīves jēgu uzskatot slavu un naudu, tie izšķiež laiku pasaulīgu labumu un fizisku baudu meklēšanai. …
