Runājot par darba vietas organizāciju un plānošanu, pirmām kārtām, jānosaka aktivitātēm nepieciešamo platību.
Tas nozīmē, ka, ņemot vērā individuālo izm;eru dažādību, jāņem vērā lielākas cilvēku grupas fiziskie parametri, izvairoties no stereotipiskā
„ vidējā indivīda” parametriem kā plānojuma vajadzību risinājuma. Piemērotāk un korektāk ir rēķināties ar galējībām ( minimālo un maksimālo), tā sakot, ņemt vērā garākos indivīdus, lai lemtu par telpu, kas nepieciešama kāju novietošanai zem galda, un mazāka auguma indivīdus, lai noregulētu sasniedzamības līmeņus. Tomēr paralēli jārēķinās ar indivīdiem, kas atrodas starp percentilēm 5 un 95.
100% piemērošanās tiem dažiem indivīdiem, kas ir ārpus norādītajām percentilēm, nozīmētu nesamērīgus tēriņus salīdzinājumā ar ieguvumiem, kuri varētu tikt panākti.…
