K.Ulmaņa 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma vērtējums laikabiedru atmiņās, kā arī vēsturē ir pretrunīgs, un diskusija vēl turpinās. Ulmanieši šo notikumu sauca par 1934. gada 15. maija reformu, demokrāti – par K. Ulmaņa režīma vai diktatūras nodibināšanu, komunisti – par K. Ulmaņa fašistiskās diktatūras nodibināšanu, bet vienkāršie cilvēki – par “Ulmaņa laika” sākumu. Tieši tāpēc ir tik grūti izlemt, vai Ulmaņa laiki bija vai nebija “zelta laiki”.
Pēc apvērsuma K.Ulmanis kļuva par noteicēju valstī. Valstī tika ieviests ārkārtējs stāvoklis, Ulmaņa valdība solījās to saglabāt tik ilgi, kamēr mainīs satversmi. Diemžēl ārkārtējais stāvoklis netika atcelts līdz pat 1940. gadam. Ulmaņa valdība necieta nekādu kritiku. Šajā laikā neļāva publicēties atsevišķiem rakstniekiem, slēdz daudzus laikrakstus un žurnālus Ne mazāk nozīmīgu lomu spēlēja paša K.Ulmaņa spilgtā rakstura īpatnības, kurās bez daudzām izcilām un pozitīvām valstsvīra īpašībām slēpās arī neiecietība pret patstāvīgi domājošiem cilvēkiem un neremdināma varaskāre.
Sabiedrības dzīve bija ievērojami ierobežota un reglamentēta. Daudzu sabiedrisko organizāciju darbība tika aizliegta . Līdz apvērsumam Latvijā bija apmēram 8000 biedrību, bet autoritārā režīma laikā to skaits samazinājās vairāk nekā 3 reizes. Biedrības pakļāva Sabiedrisko lietu ministrijas un kameru patstāvīgai uzraudzībai.
…
