Jau kopš agras bērnības mēs tiecamies izzināt apkārtējo pasauli, izprast dabas parādības, sociālos procesus un sabiedrībā valdošas tendences. Mēs cenšamies izzināt apkārtējo pasauli. Bieži vien mūsu pašu noskaidrotie fakti un izdarītie secinājumi ir kļūdaini. Katram cilvēkam ir gadījies pielaist kļūdas pasaules izziņas procesā.
Cilvēks pēc dabas ir zinātkārs, cenšas izzināt arvien jaunas lietas, apgūt jaunus apvāršņus. Vislielāko informācijas apjomu iegūstam noticot citu stāstītajam un lasītajam. ”Vairums, ko zinam, esam uzzinājuši noticot, nevis piedzīvojot.”[1;37] Šajā procesā bieži pieļaujam kļūdas, jo bieži uzdodam jautājumus tiem cilvēkiem, kuriem nevajadzētu, taču, kuri ir mūsu autoritātes, piemēram, vecāki un vecākās māsas un brāļi. Retāk kļūdas tiek pieļautas, ja cenšamies izzināt paši- eksperimenta ceļā. Taču šis veids ir mazāk efektīvs un nav iespējams iegūt informāciju par visaptverošām, globālām un lietām, kā arī pat rādām, kur nepieciešama ļoti liela zināšanu bāze. Mēģinot sarežģītas lietas izprast, bieži pieļaujam kļūdas, jo neesam speciālisti visās jomās.
…
