Diskursa analīze tradicionāli analizē rakstītu vai runātu tekstu. Tā pēta, kādas funkcijas valoda pilda un kādus rezultātus / efektus panāk. Diskursu analīzes uzdevumi: noskaidrot, par ko ir runa, kas tiek pateikts, ko runātājs ar to ir vēlējies pateikt un kādu efektu teiktais ir atstājis uz klausītāju. Protams, ir iespējams analizēt arī attēlu un pat skaņu/mūziku, un tomēr tas vienmēr kaut kādā ziņā būs saistīts ar tekstu un teksta analīzi. Bet pirms teksta vienmēr ir klusums. Pirms mēs sākam runāt, mēs klusējam. Starp vārdiem mēs klusējam un, beidzot runāt, mēs klusējam. Valoda nevar pastāvēt bez klusuma un tāds jēdziens „klusums” nepastāvētu, ja neviens nerunātu, ja nebūtu valodas. Bez skaņas, nav klusuma. Runāšana un klusēšana dzīvo simbiozē un nevar pastāvēt viena bez otras.
Klusums sociālā dialoga kontekstā ir runas neesamība. Fizioloģiski tas ir vilcināšanās, stostīšanās vai tīša runas vilkšana garumā, lai veicinātu skaidrību par izteiktajām idejām. Saskaņā ar kultūras normām, klusums var tikt interpretēts gan pozitīvi, gan negatīvi. …
