Pieņemts uzskatīt ka tiesību pamatā atrodas noteikto normu un likumu kopums, kuru izpilde ari garantē vienlīdzīgo tiesību pastāvešanu. Mēģinasim noskaidrot kādas tiesības mēdz būt, un vai visas tiesības mēs varam attiecināt pie sabiedriskas parādības.
Vel Senās Romas un Senās Grieķijas filozofi (viņi tika saukti par stoiķiem) tādi ka Seneka, Marks Aurēlijs, Kleanfs, Epiktets u.c. ielika pamatu idejai par visu cilvēku vienlīdzīgam tiesībam, jo, viņuprāt, pastāv divu veidu tiesības – dabiskas un valstiskās (tas pats kas pilsoniskas, sabiedriskās u.c.).
Stoiķu ideja par divu veidu tiesībam ir interesanta un cieņas vērta, jo no tās izriet pieņēmums ka šo divu dažādu tiesību pamatā ir dažādas dabas. Dabiskās tiesības ir tās tiesības, kuras piemīt katram cilvekam no dzimšanas, un valstiskās (vai ari sabiedriskās) – tās, kuras piemīt cilvēkam, jo viņš dzīvo konkrētā valstī un pakļaujas šis valsts likumiem. Pirmās tiesības pastāv pašas no sevis un tiek iemantotas no dzimšanas, bet otras rodas, kad indivīds iekļust sabiedrībā.…
