-
Dienesta disciplīnas jēdziens, tiesiskais pamats. Disciplinārpārkāpums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Dienesta disciplīna | 4 |
| 2. | Apstākļi pie kuriem neiestājas disciplināratbildība | 6 |
| 2.1. | Galējā nepieciešamība | 6 |
| 2.2. | Attaisnojams profesionālais risks | 6 |
| 3. | Apstākļi, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu | 8 |
| 3.1. | Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu | 8 |
| 3.2. | Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu | 8 |
| 4. | Disciplinārsodu veidi | 9 |
| 5. | Disciplinārlietas ierosināšana | 10 |
| 6. | Disciplinārlietas izmeklēšana | 11 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Secinājumi
Autors secina, ka disciplinārpārkāpums ir amatpersonas tīša vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā tiek pārkāpti Iestādes iekšējie normatīvie akti un pārkāpti likumi.
Autors secina, ja izvēlētā rīcība ir bijusi nepareiza, tad tam seko disciplinārpārkāpums, vai varētu teikt, likuma pārkāpšana. Kā rezultātā iestājas disciplināratbildība un tam seko disciplinārsods.
Disciplinārsodi ir dažādi, piemēram, rājiens, piezīme, pazemināšana amatā, pazemināšana par vienu pakāpi.
Likumā ir noteikti apstākļi, pie kuriem neiestājas disciplināratbildība. Šādos gadījumos disciplinārsodus nepiemēro.
Disciplinārlietas izskatīšanā, jāņem vērā gan vainu mīkstinošie apstākļi, piemēram, amatpersona pati atzīstas, ka ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu. Un jāvērtē vainu pastiprinošie apstākļi, piemēram, amatpersona turpinājusi darīt prettiesisko darbību, kaut arī bija prasība to pārtraukt vai amatpersona bija alkohola, narkotisko vielu vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Izstrādājot referātu, tika izzināts daudz vairāk par disciplinārpārkāpumiem, disciplinārpārkāpuma veidiem, norisi kādā tiek izskatīta disciplinārlieta un kas to izskata. Autoram izdevās izpildīt izvirzītos darba uzdevumus, kā arī darba mērķi. Informācija tika iegūta no grāmatām un interneta resursiem.
…
Disciplinārpārkāpums - atzīstams amatpersonas ar nodomu, tas ir tīši vai aiz neuzmanības izdarītas darbības vai bezdarbības, kas saistītas ar tās dienesta pienākumu pildīšanu un izpaužas kā tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana. Kā arī amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas nav saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu, bet kas diskreditē iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei. Amatpersonas saukšana pie disciplināratbildības neizslēdz tās civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību. Tātad amatpersona, kura neievēro dienesta disciplīnu Iestādē, var saņemt disciplinārpārkāpumu. Likums nosaka amatpersonas disciplināratbildības pamatu, disciplinārsodu veidus un kārtību, kādā izlemjami jautājumi par amatpersonas saukšanu pie disciplinār¬atbildības. Autors uzskata, ka šī tēma ir aktuāla, jo arī pašlaik disciplinārpārkāpumi ir izplatīti un daudz amatpersonu tiek sodītas disciplināri. Par jebkāda veida pārkāpumu, pildot dienesta pienākumus, amatpersonu var sodīt. Atkarībā no pārkāpuma smaguma tiek piemērots disciplinārsoda veids. Darba mērķis, noskaidrot disciplinārsodu veidus un tiesisko pamatu. Darba uzdevumi: 1.izpētīt kas ir dienesta disciplīna 2.izpētīt apstākļus pie kuriem neiestājas disciplināratbildība 3.izpētīt apstākļus kas mīkstina vai pastiprina atbildību par disciplinār-pārkāpumu. 4.izpētīt disciplinārsodu veidus 5.izpētīt lēmumus par disciplinārlietas ierosināšanu, izmeklēšanu un pieņemšanu. 6. izdarīt secinājumus. Darbā izmantotās metodes: 1.literatūras izpēte. 2.interneta izpēte. 3.iegūtās informācijas apkopošanas.
Koledžas darbs.
