Mēs latvieši, dzīvodami Latvijā, dažkārt paši neapzinamies pār kādu ciešanu un asiņu pilnu zemi mēs pārvietojamies. Latvija gandrīz vienmēr ir bijusi kādas citas tautas pakļautībā, bet tas neaizliedza katram latvietim domāt par savu latviju kā neatkarīgu, vienotu valsti. Pirmās šāda veida intereses sāka jau parādīties Krusta karu laika, bet tā tieši pēc livonijas valsts sabrukšanas, kad Latvijas teritorijā dominējošās dinastijas sāka veidot feodālās valstiņas. Es šāja referātā mēģināšu iepazīties ar vienu no tām, proti, Kurzemes un Zemgales hercogisti. Mēģināšu uzzināt, kuru lielvalstu pakļautībā atradās tā, kuras dinastijas bija valdošās un kādi hercogi valdījuši tajā. Protams, ka centīšos uzzināt kādi īpaši notikumi norisinājās šajā hercogistē, kā arī centišos noskaidrot kāds reliģisks virziens bija raksturīgs Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Ietvēra bijušās Livonijas ordeņa zemes Zemgalē un lielāko daļu Kurzemes (izņemot Kurzemes bīskapiju un līdz 1609. gadam arī Grobiņas un Liepājas novadu). Pēc ordeņa sakāves Livonijas karā 1561. gadā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu un atzina sevi par Polijas karaļa (kurš bija arī Lietuvas lielkņazs) Sigismunda II Augusta vasali. …
