Skola ir organizācija, kuras galvenais mērķis ir veicināt harmoniskas personības attīstību, ar to saprotot: “cilvēku, kurš savā attīstībā un darbībā saskaņo gan individuālās dzīves, gan sabiedriskās dzīves vajadzības, gūst gandarījumu un piepildījumu katrā no tām, apzinās savas dzīves jēgu un, nezaudējot vērtību orientierus, spēj nepārtraukti mainīties līdz ar apkārtējās pasaules pārmaiņām, kā arī pats pārveidot šo pasauli, saskaņojot savas un citu vēlmes, vajadzības un iespējas.”
Lai šāda personība veidotos, ir nepieciešama sekmīga skolotāja un skolēna, skolotāja un vecāku, skolēna un vecāku sadarbība. Kā ceturtais nozīmīgais sadarbības posms ir jāmin skolotāju kolektīva un skolas vadības (direktora) sadarbība, kas ietekmē attiecības kolektīvā, darba kvalitāti, piemēram, jaunāko metožu, jaunāko tehnoloģiju izmantošanu skolā. Direktoram ir daudz un dažādi uzdevumi skolā, bet kā nozīmīgāko jāmin skolotāju, skolas personāla motivēšanu labākam darbam, kas cieši saistīts ar profesionālās meistarības paaugstināšanu.
Aplūkojot dažādus avotus, var secināt, ka motivācijas definīcijas un izpratnes ir dažādas. Piemēram, dr. psych., asoc. prof. V. Reņģe uzskata, ka motivācija: “Parasti apzīmē cilvēka iekšējos psihiskos spēkus, kuri mudina viņu darboties. Ar motivāciju cieši saistīti jēdzieni kā “vajadzības”, “dziņas”, “tieksmes”.”
…
