Dzimis literāta ģimenē. (Tēvs – literāts Emils Skujenieks.) Mācījies Mūrmuižas un Taurkalnes skolā un Jaunjelgavas vidusskolā, beidzis Rīgas 2. vidusskolu. 1954.-1956.g. studējis LVU Vēstures un filoloģijas fak., mācījies arī Maskavā M. Gorkija Lit. inst., to pabeidzis 1961. gadā. Strādājis žurnālā „Padomju Latvijas Sieviete” un laikrakstā „Literatūra un Māksla” pat lit. līdzstrādnieku. 1962. gadā notiesāts par pretpadomju aģitāciju un 7 gadus pavadījis PSRS soda nometnēs Mordovijā; reabilitēts 1989 gadā.
Pirmā publikācija – dzejolis „Padomju cilvēks” žurnālā „Bērnība” 1950. gadā. Nodarbojas ar dzeju un tulkošanu, literatūras vērtēšanu. Apguvis daudz svešvalodu, tas devis iespēju atdzejot no grieķu, slavu, romāņu, ģermāņu un skandināvu valodām, kā arī no lietuviešu valodas. Viņa dzeju raksturo dziļa kultūra, inteliģence, dzīves pazīšana, apcerīgums, klusa spēka apziņa un maigums. Formā gan tradicionālie, gan modenie izteiksmes līdzekļi. Periodikā regulāri publicē nopietnus, augsti profesionālus dzejas vērtējumus.
Tulkotie autori: A. Ostrovskis, N. Gogolis, A. Čehovs, G. Mistrāla, F. Garsija Lorka. Atdzejojis cittautu folkloru.
PEN kluba Latvijas nodaļas vadītājs (kopš 1989. g.).…
