Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 1.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 2.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 3.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 4.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 5.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 6.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 7.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 8.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 9.
  • Konspekts 'Sociālais pedagogs - socializācijas procesu organizētājs', 10.
Darba fragmentsAizvērt

20. gs. viena no ievērojamākajām reformpedagoģijas laika personībām ir Georgs Keršenšteiners , kura izglītības teorijas metodoloģiskais pamats ir aksioloģija. „Šīs teorijas priekšmets ir individualitāte, bet cilvēka izglītošanas līdzekli ir kultūras un izglītības vērtības, mērķis- tikumiski brīva personība:. G. Keršenšteiners saka: "Vērtības kopt nozīmē- tās realizēt sevī pašā vai citos cilvēkos, vai arī lietās. Vērtību apzinīga sevī pašā realizēšana ir pašaudzināšana. Vērtību apzinīga citos realizēšana ir līdzcilvēku audzināšana".
Vērtībizglītības raksturojumu ir sniedzis arī Latvijas izcilais pedagogs J.A. Students: "Audzināšanu sekmīgi var ievadīt un veidot vienīgi tad, ja atzīst, ka ir nemainīgas vērtības, ka ir normas, ar kā palīdzību audzināšanas gaita un cilvēka rīcība jāvērtē"[4, 46].
Tātad tikumiskās audzināšanas pamatā ir vērtības – vērtībizglītība. Pamatvērtības ir nemirstīgas, mainās tikai vērtību interpretācija vidē. Lai labāk to izprastu, ir jāpēta pusaudžu vecumposma īpatnības, kas būtiski parāda savu pieeju vērtībām. Līdz ar to tikumiska audzināšana ir citā skatījumā.
Tāpat kā visas dzīvas pasaules attīstībā arī cilvēka personības izaugsmē notiek zināmas likumsakarības. Gan mācību, gan audzināšanas darbā ir ļoti svarīgi ņemt vērā šīs sakarības. Atkarībā no tā, kādā vecumā ir skolēns, dažādas viņa īpatnības var izpausties gan ikdienas darbībā, gan attieksmē pret ārējo vidi. Tikai pārzinot vecumposmu īpatnības, skolotājs var sekmīgi strādāt, sadarboties ar saviem audzēkņiem.
Jaunākajā skolas vecumā - no 7-11 gadiem - skolēnam tas ir lielu un būtisku pārmaiņu laiks. Jaunā skolas kārtība ienes sasprindzinājumu nervu sistēmā. Nozīmīga šī vecuma īpatnība ir atdarināšana, aktivitāte. Skolēns ir viegli ietekmējams un iekļaujams sabiedriskajā darbā un uzdevumu sistēmā. Audzināšanas procesā jāievēro intelektuālās, tikumiskās, darba un estētiskās audzināšanas aspekti. Tiem jābūt harmoniskā vienotībā. Vadošās darbības veids ir - mācības rotaļājoties [21, 28].
Jaunākajā skolas vecumā skolēni augstu vērtē skolotāja autoritāti. Skolotāja teiktais tiek uzņemts bez iebildumiem. Skolēni atdarina skolotāju. Ievērojot to, jaunākajā skolas vecumā ir viegli veidot nozīmīgus ieradumus - strādāt, būt disciplinētam, ievērot pieklājības normas utt.

Autora komentārsAtvērt
Atlants