GODĪGUMA JĒDZIENS
Godīgums - izvairīšanās no apkrāpšanas,
attiecībās ar citiem cilvēkiem. Salīdzinot ar
patiesīgumu, godīguma jēdziens paredz
savtīgu motīvu neesamību un līdz ar to iecietīgas
attiecības pie nejauša ievada maldos.
Godīgums ir mehānisms vai veids, kā novērst
darbību, kas mums nav pieņemama, kā sabiedrība
vienojas par kaut kādiem uzvedības noteikumiem,
kā pamato to, kāpēc šis cilvēks tiek sodīts.
Godīgums ietver dažādus iezīmes. Tā aptver stāstot
patiesību, veicot pienākumus, izpildot savu vārdu,
objektīvu spriedumu, un objektīvi lēmumi.
GODĪGUMS JURISTA PROFESIONĀLAJĀ ĒTIKĀ
Jebkāda jurista darbība ir raksturojama
ar ikdienas saskarsmi ar atšķirīgiem cilvēkiem, kuri
visbiežāk atrodas atkarīga no jurista stāvoklī, un
tāpēc nepieciešamas viņa saudzīgās attiecības. Šīs
attiecības ir jāuzbūvē uz tikumīgiem sākumiem
(morāliski principi un normas), paužami morāliskā
samaņā un morāliska jurista uzvedība.
Godīgums ir tikumīgu attiecību ķīla juridiskā praksē.
Šī prasība iztek no objektīvas kopdarbības
nepieciešamības, pakļauta kopējam interesam –
patiesības uzstādīšanai.
Godīgums paredz principialitāte, uzticība
pieņemtās saistības, subjektīvu pārliecinātību
par pavadāmās lietas taisnību, vaļsirdība pirms sevis
un citiem, citu civēku atzinība un
tiesību ieturēšana uz to, ka tiem likumiski pieder.
Šai kvalitātei ir jānoteic jurista uzvedība
visos gadījumos, kad viņš, komunicējot ar
klientu, pieņem uz sevi ievērojamas darbības
saistības, tādus kā: drošības nodrošinājums klientam
vai viņa ģimenes locekļiem, visu nosacījumu
radīšana klienta aizsardzībai, solījums novest lietu
līdz beigām, neskatoties uz visām viņa
sarežģītībām.…
