Kustība cilvēkam ir nepieciešama ne tikai fiziskās sagatavotības uzlabošanai vai sporta rezultātu sasniegšanai. Tā ir viena no cilvēka organisma pamatvajadzībām, jo regulāra fiziskā aktivitāte ietekmē muskuļus, locītavas, kaulus, sirds un asinsvadu sistēmu, elpošanas funkciju, vielmaiņu, nervu sistēmu, miegu un psihisko pašsajūtu. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka regulāra fiziskā aktivitāte palīdz gan veselības saglabāšanā, gan vairāku hronisku saslimšanu riska mazināšanā un pārvaldībā, savukārt arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai funkcionāliem traucējumiem fiziskās aktivitātes var būt nozīmīga veselības aprūpes daļa, ja tās ir atbilstoši pielāgotas cilvēka spējām un veselības stāvoklim. Taču ārstnieciskā vingrošana atšķiras no vienkāršas kustēšanās vai parasta fitnesa treniņa ar to, ka vingrojums tiek izvēlēts ar konkrētu terapeitisku mērķi. Vienam cilvēkam nepieciešams atjaunot ceļa locītavas kustību pēc operācijas, citam jāpalielina muskuļu spēks pēc ilgstošas mazkustības, vēl citam jātrenē līdzsvars pēc neiroloģiskas saslimšanas, bet pacientam pēc sirds slimības nepieciešams pakāpeniski uzlabot slodzes toleranci.…
