Etalonteritorijas biotopu un augšņu daudzveidība

Vispārīgi etalonteritorijā biotopus pārstāv dabiska veģetācija, nav novērojamas izteiktas ruderalizācijas pazīmes – sastopamas kāpu un purvainiem mežiem raksturīgās autohtonās sugas. Etalonteritorijā arī netika novērotas invazīvās sugas, piemēram, vārpainā korinte Amelanchier spicata. Tas liecina, ka antropogēnā ietekme nav augsta, bet drīzāk vidēja.
Zemāka antropogēnā ietekme un līdz ar to augstāks dabiskums ir teritorijas daļās, kuras grūtāk izmantojamas saimnieciskajā darbībā vai kurām vispār nav saimnieciska pielietojuma – piemēram, pārejas purva teritorijā, mežos, kas tieši robežojas ar purvu.
Pēdējo 90 gadu laikā kopējā cilvēka ietekme uz ekosistēmām ir pieaugusi, taču tas notiek drīzāk reģionāli, nekā lokāli pētāmajā etalonteritorijā. Gan pētāmo novada teritoriju, gan etalonteritoriju skar eitroficēšanās process, piesārņošanās ar ķīmiskiem savienojumiem, augsnes degradē cilvēka saimnieciskā darbība, tās izmantojot lauksaimniecībā, kā arī pakļaujot tās erozijai kokmateriālu ieguves procesā. Kopumā teritorijai raksturīga augsnes paskābināšanās podzolēšanās procesa ietekmē, ko var paātrināt arī cilvēka darbība, radot skābos nokrišņus un tamlīdzīgi. Lokāli teritorijā nav novērojams augsts ruderālo biotopu īpatsvars, jo teritorija nav urbanizēta, tā joprojām tiek izmantota kā mežsaimniecības zeme. 

SECINĀJUMI
Augšņu daudzveidību etalonteritorijā galvenokārt nosaka reljefa mainība un no tās izrietošās izmaiņas gruntsūdens līmeņa dziļumā. Biotopu telpisko sadalījumu etalonteritorijā nosaka tie paši faktori un ietekmē arī augsnes.
Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu izplatību teritorijā nosaka teritorijas ģeogrāfiskais novietojums Baltijas ledus ezera nogulumu izplatības zonā – dominē mežainu piejūras kāpu biotopi. Arī aizsargājamo biotopu telpisko izplatību un daudzveidību nosaka reljefs un mitruma apstākļi.
Etalonteritorijas augsnes raksturo salīdzinoši dabiski apstākļi. Tas skaidrojams ar to, ka lielākā daļa novada pēc zemes lietojumveida atbilst meža zemēm un tajās augsne netiek intensīvi apstrādāta. Savukārt biotopu dabiskuma pakāpi ievērojami iespaido cilvēka mežsaimnieciskā darbība, kuru ierobežojot aizsargājamo biotopu teritorijās, būtu vairāku desmitgažu laikā iespējams uzlabot aizsargājamo biotopu kvalitāti.
…