4. Secinājumi.
Izsecinot informāciju par pieejamajiem datiem, var konstatēt, ka pēdējo gadu laikā Latvijas ekonomika ir augusi. Protams, ne katrs Latvijas iedzīvotājs reāli izjūt ekonomikas atveseļošanos, taču kopumā ciparos un rādītājos ir pozitīva tendence, kā arī pasaules statistikas dati ir iepriecinoši. Uzskatu, ka, lai valsts maksimāli attīstītos un būtu ilgtspējīga, tās iedzīvotājiem ir jāapzinās sava ietekme uz valsts ekonomiskajiem procesiem. Ēnu ekonomika, bezdarbs, nevienlīdzība ietekmē valsts ekonomiku.
Ir novērots, ka valstīs ar augošu ekonomiku ir novērojama migrācija no nabadzīgākajām valstīm. Migrācija, kultūras apmaiņa un ekonomiskā demokrātija šajā gadījumā tikai veicina izaugsmi.
Zināma problēma Latvijā ir stereotipi un salīdzinoši zems tolerances līmenis, cilvēku aizspriedumainība. Svarīgs jautājums, ko uzdot sev un visiem pārējiem Latvijā ir: Vai es esmu pietiekami iecietīgs un atvērts pasaulei un cilvēkiem, lai liktu lietā priekšrocības, ko tie sniedz?
…
Iedzīvotāju dzīves kvalitāte Latvijā, tās rādītāji. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Tautas attīstības indekss, tā noteikšanā izmantojamie rādītāji. Iedzīvotāju dzīves kvalitāte, Iekšzemes kopprodukts un Tautas attīstības indekss – šie visi ir procesi, ko es, mans kaimiņš, kolēģis un jebkurš cits Latvijā veidojam. Ir nepieciešams dažkārt paskatīties uz šiem rādītājiem, paanalizēt un izdarīt secinājumus, par to, kur pašlaik pasaulē atrodamies. Laime, apmierinātība ar dzīvi, labsajūta, pašrealizācija, izvēles brīvība, objektīvā funkcionēšana, fiziskais stāvoklis, veselības stāvoklis, psihiskā veselība, labklājība, piepildījums, zems bezdarba līmenis, psiholoģiskā labsajūta, jēgpilna eksistence. Šie un vēl daudzi citi jēdzieni, tiek izmantoti, lai raksturotu dzīves kvalitāti. Darbā apskatīti un analizēti publiski pieejamie dati par uzskaitītajiem ekonomiskajiem rādītājiem Latvijā no 2012.gada līdz 2013.gadam.
