Par pilsonisku sabiedrību Latvijas politiskā dzīvē šajos laikos runā daudzi, ne visai iedomājoties , kas tas tāds būtībā ir. Kaut arī pašlaik pilsoniska sabiedrība ienāca zinātniskā un politiskā apgriezienā, viņam nav jākļūst ar kādu greznojumu, viņam jāveido zem sevis spēcīgs atbalsts. Veidojot jēdzienu, ir vērts vērsties pie šī jēdziena rašanās sākotnēm, viņa sākotnējā satura, un salīdzināt to ar pilsoniskās sabiedrības šodienas sapratni.
Vēsturiski pilsoniskās sabiedrības ideja attiecas pret Rietumeiropas antīkās politiski tiesiskas domas, konkrētāk pie Cicerona daiļrades, kad radās priekšstati par pilsonību un radās sabiedrības jēdziens. Tieši tikmēr no latīniska civis (pilsonis) vārda bija izveidots civitas jēdziens (sabiedrība). Abi jēdzieni tika saistīti reizē ar priekšstatu par pilsētu un valsti, par to, kas guļ viņpus, t.i. pilsētā atšķirībā no laukiem, un par kulturālu dažādību starp tiem. Tomēr plašā lietošanā jēdziens «Pilsoniskā sabiedrība» ienāca pēc Franču buržuāziskas revolūcijas 18 gadsimtā, kas bija nīcinājusi kārtas un pasludinājusi cilvēka un pilsoņa tiesību Deklarāciju. Ar pilsonisku sabiedrību sasaistījās savstarpējs attiecību tiesiskās regulēšanas process starp personību, sabiedrību un valsti. …
