I. Ziedoņa „Epifānijas” ir salīdzinoši grūta lasāmviela, kura apliecina ne tikai autora prāta briedumu, bet tādu prasa arī no lasītāja, tā no lasītāja prasa improvizācijas spējas un radošu fantāziju. Viņš neaprobežojas ar virsējo un visvieglāk uztveramo. „Epifānijās” vērojama tieksme iet dziļumā, atsedzot dzīves parādību negaidītākās, apslēptākās šķautnes, ejot pa neparastiem, ar savu neparastību pat dažbrīd paradoksāliem ceļiem, atsedzot negaidīto, vēl neatklāto un neapzināto. …
