Vērtējums:
Publicēts: 25.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2011. - 2015. g.
  • Konspekts 'Kopsavilkums kursā "Komunikācijas vēsture"', 1.
  • Konspekts 'Kopsavilkums kursā "Komunikācijas vēsture"', 2.
  • Konspekts 'Kopsavilkums kursā "Komunikācijas vēsture"', 3.
  • Konspekts 'Kopsavilkums kursā "Komunikācijas vēsture"', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Masu komunikācija.
Masu mediji ietekmē savas auditorijas un sabiedrību kopumā, bet neizprot kādā veidā un kā tas notiek. Komunikācijas ieņem savu vietu sociālajā un individuālajā kārtībā. Izprotot šīs izmaiņas un rezultātus, ir vieglāk novērtēt mūsdienu medijus.
Masu komunikācija – daudzskaitlīga cilvēku grupa (kopums), raksturīgs bezpersoniskums. Masu komunikācija ir atbilstoša lielai, nevienveidīgai un anonīmai publikai. Lai sasniegtu pēc iespējas lielāku auditorijas daļu ziņas tiek nodotas mutiski.
Masu komunikācijai piemīt arī izklaides funkcija, kas ir daļa no cilvēku dzīves, sabiedrības un kultūras.

Stereotipi
Stereotipi balstās uz atkārtotiem pieņēmumiem un idejām. Stereotipi ir vienkāršošana. Lielākā daļa stereotipu ir apvainojoši (kā par stulbām blondīnēm), un tie parasti ir kā izvairīšanās no sarežģītības un īstās cilvēka būtības. Mediji pielieto cilvēku stereotipus, lai atvieglotu ziņu izplatīšanu. Satraucoši ir tās, ka no stereotipiem “savācās” aizspriedumi. Šajā nozīmē mediju spēks ir destruktīvs, ja tie atkārto stereotipus un veicina aizspriedumu rašanos.

Cenzūra un kontrole
Masu mediji vienmēr nevar pārraidīt un drukāt tieši to, ko viņi vēlas. Tādēļ pastāv cenzūra. Cenzūra pastāv, ja kādai ārpus redakcijas esošai iestādei ir tiesības pārbaudīt preses, radio un televīzijas raidījumu saturu un satura dēļ aizliegt to izplatīšanu. Cenzūras nav, ja redakcijas vadītājs vai galvenais redaktors kaut ko izsvītro vai pirms publicēšanas maina.


Autora komentārsAtvērt
Atlants