Saimnieki Oļiņi ir ļoti dievbijīgi cilvēki. Sākumā tā vien liekas, ka Oļiņu saimnieks tikai Bībeles vārdiem runā un visā redz Dieva gribu. Oļiņi ir arī ļoti izpalīdzīgi, īpaši kaimiņiem, to uzskatot par svētu pienākumu. Pēc nelaimes, kad ugunsgrēkā viņi pazaudē savu mazo Trīnīti, saimniece sāk zaudēt ticību un ieļaunojas uz Dievu, bet Oļiņtēvs, kaut lielās bēdās, tomēr, to pieņem un zina, ka Dievs vienmēr visu zina labāk nekā cilvēki.
Arī mūsdienu cilvēkiem šī romāna personāži ir kā prototipi, jo arī tagad netrūkst ne Švaukstu, ne Prātnieku, kuri dzīvo pēc principa: „Izdzīvo stiprākais” neievērojot vājāko trūkumus. Bet ir arī tādi, kuri līdzīgi Annužai, Ilzei, Kasparam dzīvo patiesībā, taisnībā un mīlestībā, kuri nav pasaules bērni, bet ir Dieva bērni, kuri tiecas pēc tās mantas, ko nebojā rūsa un nesaēd kodes un viņi iet pret pasaules straumi pretī augstākajam, mūžīgajam mērķim. Arī par viņiem varētu lasīt pēc 130 gadiem un aizdomāties, kas dzīvē ir vērtības.
…
