Tā kā Entonijs Bērdžess ir anglis, man liekas neticami, ka „Mehāniskais apelsīns” vispār tika publicēts, jo tā, manuprāt, neiederas klasiskās britu literatūras kontekstā, tādā kādu mēs pazīstam, tā, kaut kādā ziņā vairāk iederas amerikāņu literatūrā, kurā ir atrodami arī nedaudz līdzīgi romāni E. Bērdžesa „Mehāniskajam apelsīnam”, kurā arī ar galveno varoni pārvērš par mehānisku apelsīnu.
Romāna nosaukums, arī liecina par kaut ko nepierastu, nedaudz nesaprotamu par „mehānisku apelsīnu”. Šeit droši vārdu „apelsīns” var aizvietot ar vārdu „cilvēks” un līdz ar to grāmatas nosaukuma nozīme nemainās, tā tikai tiek paspilgtināta. Šī grāmata ir par cilvēku, kurš kļūst par mehānisku rotaļlietu citu cilvēku rokās, ko visi var izmantot kā viņiem pašiem labāk patīk, bet šis mazais, mehāniskais cilvēks nespēj pretoties un pat izteikt savas domas, jo viņam ir atņemta izvēles brīvība, kas, manuprāt, ir pats ļaunākais ko var izdarīt ar cilvēku. To visu tiešāk arī paskaidro šis grāmatas citāts: „Mēģinājums uzstiept cilvēkam, radījumam, kurš attīstās un spēj izjust saldmi .. pret šādu mēģinājumu uzstiept viņam likumus un noteikumus, kuri piemēroti mehānismam, - pret to es paceļu savu zobenu – spalvu...”, šis citāts savā ziņā paskaidro grāmatas tapšanas būtību. …
