Kādus mākslas veidus es saskatīju Mezopotāmijas un Senās Ēģiptes ekspozīcijā

Rīgas Ārzemju mākslas muzejā, mākslas darbi sakārtoti hronoloģiskā secībā, līdz ar to iespējams saskatīt mākslas veidu attīstības tendences dažādos vēstures periodos. Mūsdienu zinātnei par Seno Ēģipti ir šāda hronoloģija: Agrā valsts – 31 – 28 gs. p.m.ē. Senā valsts – 28 – 22 gs. p.m.ē. ; Vidējā valsts – 21 – 17 gs. p.m.ē. ; Jaunā valsts – 16 – 11 gs. p.m.ē. ; Vēlīnā valsts – 11– 4 gs. p.m.ē.
Senajā Ēģiptē bija austrumu tipa vergturu despotija. Te valdīja līdz 341 p.m.ē. 30. valdnieku dinastijas. Ievērojamākās dinastijas pēc Ēģiptiešu priestera Manetona ( IV gs.p.m.ē. ) liecībām bija Senā valsts, Vidējā valsts, Jaunā valsts.Visievērojamākie mākslas pieminekļi tapuši minēto dinastiju laikā – izcili sasniegumi arhitektūrā, tēlniecībā, sienu gleznojumos un lietišķās mākslas darinājumos.
Taču jāņem vērā arī tas, ka Senās Ēģiptes mākslas kolekcija muzeja zālēs ir visai pieticīga un fragmentāra. Te nav pārstāvēta Senās Ēģiptes arhitektūra - nedz zīmējumos, attēlos vai maketos. Ēģiptes māksla attīstījās saiknē ar arhitektūru, saiknē ar reliģiju – ticību aizkapa dzīvei, valdnieka – faraona , dievības kultu.
Senās Ēģiptes vēsturi pētīja antīkās literatūras speciālisti, kuri iepazinās ar Ēģiptiešu priestera Manetona grieķu valodā sarakstītajiem Ēģiptes vēstures fragmentiem. Atšifrētie hieroglifi un arheoloģiskie materiāli palīdzēja rekonstruēt Ēģiptes valsts vēstures un kūltūras veidošanās procesus. Par Senās Ēģiptes kultūru franču zinātnieku grupa ir uzrakstījusi 24 sējumus “Ēģiptes apraksti” , kas tika izdoti Pārīzē no 1809 – 1813.g. Vienā no šiem sējumiem tika attēlots “ Rozetas akmens ar iekaltiem tekstiem grieķu un ēģiptiešu valodās” . Franču filologs Žans Fransuā Šampolions izlasīja hieroglifu uzrakstus, atšifrēja tos. Arī arheoloģiskie izrakumi sekmēja jaunās zinātnes – eģiptoloģijas rašanos.
Senajā pasaulē spožie sasniegumi kultūras vēsturē ir saistīti ar Ēģiptes, Mezopotāmijas, Ķīnas, Indijas mākslu. Tā attīstījās agrīnajā vergturu sabiedrībā.
Biežie kari, klejotāju iebrukumi, klimatiskie apstākļi atstāja postošu ietekmi kultūras mantojumam. Te pirmo reizi pasaulē attīstījās monumentālas mākslas formas. “ Šā laikmeta celtnieki pirmie pauda arhitektūras formu likumības, ieviesa taisnas līnijas, plaknes, simetriju, horizontāles un vertikāles”. Arhitektūras formas diktēja arī glezniecības un tēlniecības īpatnības.…