Dzejnieks. Dzimis 1912. gadā Ļaudonas pagastā kalpu ģimenē, miris 2006. gada februārī. A. Eglītis mācījies Rīgas pilsētas tehnikumā (1929-1935), strādājis laikrakstos “Rīts”, “Brīvā Zeme” (1937-1940) un Latvijas radio informācijas daļā (1939-1943), bijis Latviešu leģiona 19. divīzijas kara korespondents (1943-1945). 1944. gadā komponiste Lūcija Garūta komponējusi kantāti “Dievs, Tava zeme deg!” ar A. Eglīša vārdiem – lūgšanu par tautu, ko posta karš.
1945. gada naktī no 7. uz 8. maiju A. Eglītis bēgļu laivā emigrējis uz Zviedriju. Stokholmā 1947. gadā nodibinājis Latviešu Nacionālo fondu un vadījis to līdz 1998. gadam. Bijis žurnāla “Ceļa Zīmes” atbildīgais redaktors (1948-1952) un līdz 1978. gadam redakcijas kolēģijas loceklis. 1998. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Rīgā.
Goda nosaukumi un apbalvojumi: Latvijas Zinātņu akadēmijas un organizācijas “Daugavas Vanagi” goda loceklis, Zinaīdas Lazdas balva (1962), Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balva (1972), Triju Zvaigžņu ordenis (1994), Anšlava Eglīša fonda balva (1995), Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu literatūrā (2002), Ministru Kabineta prēmija (2003).…
