-
Dogonu etnoss
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Etniskās grupas rašanās un veidošanās | 3 |
| Vienota pašapziņa | 3 | |
| Vienota teritorija | 3 | |
| Vienota valoda | 4 | |
| Vienota kultūra | 4 | |
| Mūsdienīguma etniskā paradoksa pazīmes dogonu kultūrā | 5 | |
| Etniskie stereotipi, aizspriedumi, diskriminācija | 5 | |
| Subordinācijas attiecību vai horizontālo attiecību raksturojums, neformālās grupas | 7 | |
| Etnisko simbolu raksturojums | 8 | |
| Uztveres īpatnību raksturojums | 8 | |
| Faktori, kas jāņem vērā, dodoties uz dogonu apdzīvoto teritoriju | 9 | |
| Secinājumi | 11 |
Dogonu cilts nonāca pasaules zinātnieku redzeslokā tad, kad pēc 1951.gada divi franču antropologi – Marsels Griols un Žermēns Dīterlens nodzīvoja dogonu ciemā vairākus gadus un pēc atgriešanās publiskoja savu pētījumu, kurā pieminēja arī dogonu tautas neticami precīzās zināšanas par kosmosu, jo īpaši par zvaigzni Sīriusu.
Kaut arī daudzie dogonu ciemati ir izvietoti salīdzinoši izklaidus, tomēr viņi sevi uzskata par vienu cilti un konfliktu gadījumos ar blakus ciltīm ir vienoti savā nostājā. Dogonu ciematu garīgie līderi jeb hogoni nereti tiekas un saskaņo ciematu pārvaldi.
1.1.Vienota teritorija
Dogonu cilts dzīvo Mali reģiona centrālajā plato, dienvidos no Nigērijas. Netāli atrodas Mopti reģionā esošā Bandiagaras pilsēta. Galvenā dogonu teritorija atrodas pie Bandiagāras nogāzes, kas ir smilšakmens klints aptuveni 500 m augstumā un kas stiepjas 150 km garumā. Vēsturiski dogonu cilts regulāri ir kritusi par upuri islamiešu vergu tirgoņiem. Kaimiņos esošās cilšu grupas darbojās kā vergu uzpircēji un, pieaugot iedzīvotāju skaitam pilsētās, vairāk palielinājās arī pieprasījums pēc vergiem. …
Darbs rakstīts ar domu izpētīt dogonu etnosu kā vienu veselumu, pievēršot uzmanību tādām lietām kā simboliem, uztveres īpatnībām un citām lietām.
