Katram ir tiesības izvēlēties savu zinātnisko pārliecību un teoriju, pēc kuras atklāt sevi kā niecīgu vai iespaidīgu personu. Likumiski ir noteikts, ka katram cilvēkam ir domas un apziņas brīvība, kura ir neaizskarama vienība, kas nosaka katram tiesības sevi uztvert pēc saviem ieskatiem. Tas, kā risināsies šie aptveršanas procesi, visdrīzāk būs atkarīgs arī no konkrētās sabiedrības iepriekšējiem priekšstatiem, kas atstājuši ietekmi uz cilvēka personību. Cilvēks ir tiesīgs uz sev tīkamu uztveri, līdz brīdim, kamēr tā neietekmē citu cilvēku vienlīdzīgās tiesības aptvert savas personības. Pēc autora uzskatiem, tiesības, kas saistītas ar domām, sapņiem un sevis uztveršanu, nevienam nav iespējams tieši ietekmēt, mainīt vai aizliegt pavisam – galējais lēmums vienmēr jāizdara pašam cilvēkam. Visi pasaules likumi balstās uz tiesībām un pienākumiem, kas strādā kā sistēma, tādēļ cilvēkam vispirms ir jārūpējas par savu pienākumu veikšanu, lai tiktu nodrošinātas viņa tiesības. Tikai tad, kad visa cilvēce rūpēsies par pienākumu veikšanu pret sevi un citiem, visiem automātiski būs nodrošinātas arī viņu tiesības. …
