Trūkumi finanšu izlīdzināšanas sistēmai:
-Ilgstoši nemainīgs valsts budžeta dotācijas apjoms PFIF (kopš 2001.gada ~7,2 milj.), sistēma nespēj pilnā mērā reaģēt uz pieaugošu finanšu nepieciešamību (izlīdzināšanas apmērs atkarīgs no pašvaldību “maksātspējas”);
-Tiek izmantoti tikai demogrāfiskie kritēriji finansiālās nepieciešamības līmeņa noteikšanai (netiek ņemti vērā, ekonomiskie, ģeogrāfiskie rādītāji);
-Sistēma nemotivē pašvaldības palielināt nodokļu ieņēmumus;
-PFIS līdzekļu izlietojums netiek uzraudzīts.
Pašvaldību finanšu stabilizēšana veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
1.Pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksas termiņš kārtējā saimnieciskā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma;
2.Pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības;
3.Pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc to tirgus vērtības.
Ierosina: Domes priekšsēdētājs; ministrs, kas atbild par pašvaldību pārraudzību; finanšu ministrs; Valsts kontrolieris. Finanšu ministrs ieceļ stabilizācijas uzraugu. Tiek sagatavots finanšu stabilizācijas projekts. Tiek slēgts finanšu stabilizācijas aizdevuma līgums. Stabilizācijas aizdevums tiek piešķirts pašvaldībām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto stabilizācijas aizdevumu ietvaros
Stabilizēšana ir nepieciešama, jo pašvaldībām jānodrošina valsts pārvaldes funkciju izpilde, tāpēc tās nedrīkst bankrotēt. Ja pašvaldība tiek novesta līdz bankrota situācijai (piem., Ādažu gadījumā), tad valsts aizdod pašvaldībai līdzekļus, kas tai pēc tam 20 gadu laikā ir jāatmaksā.
…
