Skolēniem bija jāprot vienkāršāk pārfrāzēt sarežģītas pasakas, jāraksta tikumiskas esejas ar aforismiem, jādzied, jo Kvintiliāns jau izprata to, ka mūzika palīdz attīstīt pārējās prasmes. Savā darbā ļoti sīki aprakstījis, kas jāzina un kādiem jābūt konkrēto profesiju pārstāvjiem (literatūras, ģeometrijas un mūzikas skolotājiem). Viņiem, protams, visiem jābūt labiem oratoriem , zinošiem, atbildīgiem un vēl, un vēl.
Kvintiliāns ļoti daudz aprakstījis visas mūsdienās svarīgās tēzes par mācību saturu, par skolotāju kvalifikāciju, par runāšanas, rakstīšanas un lasīšanas saistību savā starpā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mijiedarbība starp runāšanu un rakstīšanu ir vēsturiski pamatota un tā ir būtiska daļa no esošās izglītības. Ir svarīgi arī tas, ka Kvintiliāns laikā , kad strādāja par skolotāju paralēli darbojās arī kā labs advokāts tiesās. Marks Fabijs Kvintiliāns nomira ar godu 95. gadā atstājot šo lielisko darbu par oratoru mākslu.
…
