Lasot J. Mišimas sarakstīto grāmatu „Zelta templis”, bija pilnīgi jāpievēršas grāmatai, jo, savādāk, to izprast bija grūti. Iesākumā minēšu kas padarīja grāmatas lasīšanu tik interesantu, bet sarežģītu. Lasīšanu grūtāku padarīja fakts, ka šis romāns atbilsts citas valsts kultūrai, kur dzīves uztvere un jēga ir pavisam savādāka. Kā arī specifiskie vārdi un to skaidrojumi prasīja dubultu piepūli. Arī autora laika sajūtai bija sarežģīti izsekot, tomēr tas padarīja lasīšanu interesantāku un savādāku. Kā vēl vienu faktu varu minēt to, ka šis romāns likās neierasts un, līdz ar to, piesaistošs. Radās pat tādas situācijas, kad nevarēju nolikt grāmatu, jo vēlējos uzzināt kas risināsies tālāk.…
