„Šī tipa cilvēks visu izšķir – ne tikai attiecības pret sevi, bet arī pret apkārtējo vidi – atkarībā no objektīvas realitātes, respektīvi, no šīs realitātes orientētās intelektuālas formulas. Pēc šīs formulas tiek noteikts labais un ļaunais, skaistais un neglītais. Pareizs ir viss, kas atbilst šai formulai, nepareizs - tas, kas ar to ir pretrunā, bet nejaušs tas , kas radies „no malas” , neatkarīgi no šīs formulas. Tāpat kā ekstravertais mentālais tips dzīvo saskaņā ar savu formulu, tad savas labklājības vārdā arī visiem pārējiem, apkārtējai ir tai jāpakļaujas, jo ikviens, kas tā nedara, ir nepatiess, pretojas pasaules likumam un tāpēc ir nesaprātīgs, netikumīgs un negodīgs. Ekstravertā mentālā tipa morāle aizliedz viņam pieļaut jebkādus izņēmumus, jo viņa ideālam jāīstenojas jebkuros apstākļos. Šis ideāls, viņaprāt, ir objektīvās realitātes vispatiesākais un tīrākais formulējums, un tāpēc tam jābūt vispār atzītai patiesībai, kas nepieciešama cilvēces labklājībai. Atbilstoši ekstravertās ievirzes būtībai šo personu rīcība un spriedumi ir jo labvēlīgāki un konstruktīvāki, jo tālāk ārpus subjekta tie notiek. Šīs rīcības un spriedumu labākais aspekts atrodas to darbības sfēras perifērijā. Jo dziļāk ieskatās šo spriedumu vai rīcības iespaida varas sfērā, jo redzamākas kļūst to tirānijas nepatīkamās sekas. Perifērija vēl pulsē arī citā dzīvē, kas sajūt formulas klātbūtni un patiesumu kā vērtīgu papildinājumu. …
