Valodas izpēte cilvēkus ir interesējusi jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem – Herodots, Senās Grieķijas vēsturnieks, runā par to, kā kāds Ēģiptes faraons mēģināja atrast cilvēka „dabīgo” valodu, ļaujot diviem bērniem uzaugt kopā ar aitām un nedzirdot cilvēka runu. Lieki piebilst, ka šie bērni tā arī nesāka runāt nedz ēģiptiešu, nedz arī kādā citā cilvēciskā valodā.
Cilvēki pēta valodas attīstību dažādu iemeslu dēļ – pirmkārt, interese par valodas attīstību parāda daļu no interesējošā bērnu attīstībā. Otrkārt, tas šķiet interesanti un palīdz mums vairāk izprast mūsu pašu uzvedību. Un, visbeidzot, valodas attīstības pētījumi ir tie, kas var ļaut izpētīt valodas un domāšanas saistības. Valodas attīstība ir paralēla kognitīvajai attīstībai, līdz ar to tās izpēte ļauj mums kādā noteiktā līmenī izprast arī kognitīvo procesu norisi. …
