Veļi ir mirušo cilvēku dvēseles, kas pēc nāves turpina dzīvi viņsaulē un kuri melnā kamolā satinušies veļoties tumšās naktīs gājējiem uz kājām. Kurzemē veļi ir saukti arī par iļģiem un pauriem. Vidzemē – par vecajiem, vecīšīem, urgučiem. Vēl – par ēniem un mūžiem, vēl un vēl, un ar to uzskaitījums tāpat nav galā. Pēc nomiršanas cilvēka dvēseli sagaida Veļu māte, kas to aizvada uz veļu pasauli. Hēla tiek uzskatīta par veļu valstības saimnieci, Lokija un milzes Angrbodas meita. Veļu māte arī tiek pielīdzināta Mārai. Šī pasaule ir paralēla cilvēku pasaulei - veļu dzīve ne ar ko īpašu neatšķiras no cilvēku dzīves, vismaz darbu ziņā. Viņsaulē tiek turpināts šai saulē iesāktais.…
